Merko Ehitus ieņēmumi 9 mēnešos 242 miljonu eiro apmērā
2025. gada trešajā ceturksnī Merko Ehitus guva ieņēmumus 74 miljonu eiro apmērā, bet gada pirmajos 9 mēnešos – 242 miljonus eiro. Tīrā peļņa 3. ceturksnī sasniedza 15,0 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa 9 mēnešu periodā bija 36,7 miljoni eiro. Trešā ceturkšņa beigās grupas būvniecības pakalpojumu portfelis bija sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Šogad līdz šim Merko pircējiem ir nodevis par 55 % vairāk dzīvokļu un komerctelpu nekā pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos.
“Trešajā ceturksnī tika pabeigti daži no pēdējā laika nozīmīgākajiem un lielākajiem būvniecības projektiem Merko vēsturē – Arter kvartāls, kā arī iekšdarbi Swedbank centrālajā ēkā Tallinā un Pabradė aizsardzības pilsētiņā Lietuvā. Tā rezultātā mēs atgriežamies pie ierastās ieņēmumu struktūras. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos nekustamā īpašuma attīstības daļa palielinājās un veidoja vairāk nekā ceturtdaļu no pārdošanas ieņēmumiem. Līdz ar to ir uzlabojusies arī pamatdarbības peļņas norma,” stāsta Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Ivo Volkovs.
“Nekustamā īpašuma tirgus joprojām visaktīvākais ir Lietuvā, savukārt Igaunijā situācija gada laikā ir uzlabojusies, bet Latvijā turpinās neliela augšupejoša tendence. Tirgus atveseļošanos labi ilustrē fakts, ka deviņu mēnešu laikā mēs esam nodevuši pircējiem par 55 % vairāk dzīvokļu un komercplatību. Salīdzinājumā ar šā gada otrā ceturkšņa beigām nedaudz ir samazinājies būvniecībā esošo un pabeigto dzīvokļu apjoms, un puse no tiem atrodas Viļņā, kur ir visaktīvākais tirgus. Mēs turpinām prognozēt nekustamā īpašuma tirgus attīstību līdz ar patērētāju uzticības izmaiņām,” Ivo Volkovs komentē rezultātus nekustamā īpašuma nozarē.
“Būvniecības tirgū ir maz konkursu, un tie lielākoties ir saistīti ar liela apjoma darbiem. Konkurence joprojām ir ļoti spēcīga, tāpēc pakalpojumu peļņas norma ir zema. Šogad un pērn mēs parakstījām vairākus liela apjoma līgumus, kas saistīti ar Rail Baltica būvniecību, tostarp Igaunijas lielāko alianses līgumu starptautiskā konsorcija sastāvā. Ņemot vērā šo līgumu raksturu, kad ievērojams laiks tiek veltīts projektēšanai, faktiskā būvniecība sāksies nākamajos ceturkšņos, un tas attiecīgi atspoguļosies mūsu pārdošanas ieņēmumos. Grupas nepabeigto būvdarbu apjoms ir vēsturiski augstā līmenī,” Ivo Volkovs komentē būvniecības pakalpojumu biznesa jomu.
“Grupas finansiālais stāvoklis ir stabils, un neto parāds ir negatīvs. Kopuzņēmumi, kas nodarbojas ar enerģētikas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu, Connecto Infra un Connecto Eesti, turpina sniegt ievērojamu ieguldījumu rezultātos. Merko gadījumā tie ir finanšu ieguldījumi, un šo uzņēmumu ieņēmumi nav atspoguļoti Merko konsolidētajos pārdošanas ieņēmumos. Connecto ir liels darba apjoms, pateicoties ievērojamām investīcijām šajā nozarē, taču arī daudzi liela mēroga projekti šajā nozarē tuvojas noslēgumam, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē tīkla operatoru investīciju plāni samazināsies,” piebilst Ivo Volkovs.
2025. gada pirmajos deviņos mēnešos Merko parakstīja jaunus būvniecības līgumus 323 miljonu eiro vērtībā, no kuriem lielākie bija Rail Baltica Ülemiste terminālis Tallinā, Rail Baltica maģistrāles posms no Tallinas līdz Pērnavai, viesnīca un pasākumu centrs Pērnavā, kā arī pamatu un infrastruktūras būvniecība Augstkalnu vēja ģeneratoru parkā Latvijā. Trešā ceturkšņa beigās nodrošināto pasūtījumu atlikums ārējiem klientiem sasniedza 486 miljonus eiro, papildus iekšējiem būvniecības līgumiem, kas saistīti ar Merko dzīvojamo ēku celtniecības projektiem 215 miljonu eiro vērtībā.
2025. gada deviņos mēnešos Merko nodeva 315 dzīvokļus un trīs komerctelpas pircējiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tajā pašā periodā Merko uzsāka 771 jauna dzīvokļa un 21 komercplatības būvniecību un pārdošanu, no kuriem gandrīz divas trešdaļas atrodas Šnipišķu apkaimes un Viļņas skvēra “Vilnelės Skverai” projektos Viļņā. Trešā ceturkšņa beigās bilancē bija 1089 dzīvokļi, no kuriem 19 % jau bija iekļauti iepriekšējas pārdošanas līgumos. Lielākie attīstības projekti bija Uus-Veerenni, Noblessner un Lahekalda projekts Tallinā, Õielehe projekts Jiri apkaimē un Erminurme projekts Tartu, Lucavsala, Arena Garden Towers un Mežpilsēta Rīgā, kā arī Vilnelės Skverai un Šnipiškių Urban projekts Viļņā.
2025. gada trešajā ceturksnī lielākie būvobjekti bija viesnīcas Hyatt ēka, Kullo Hobby Centre un biroju ēka City Plaza 2 Tallinā, nacionālās aizsardzības ēka Tartu, viesnīca un pasākumu centrs Pērnavā, Rail Baltica Ülemiste terminālis, kā arī Rail Baltica maģistrāles ceturtais posms Harju apgabalā un Tallinas-Pērnavas posms. Lietuvā lielākie būvniecības objekti bija vēja parku infrastruktūra Paģēģu, Telšu un Pasvales rajonā, kā arī dažādas valsts aizsardzības ēkas un infrastruktūra. Latvijā tiek būvēta saules elektrostacija Vārmes pagastā, studentu viesnīca Rīgā un infrastruktūra Augstkalnu vēja ģeneratoru parkā.